Mēs visi esam dzimuši, lai mirtu,
Starp sākumu un galu
Tikai nieks. Lasīt tālāk

Es savēršu krelles no lietus lāsēm
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
Mēs iesim pa miglas izklāto taku,
Un dzirdēsi tu, kā pukst mana sirds. Lasīt tālāk

Reiz dzīvoja Cilvēks. Visnotaļ vientuļš. Viņa vientulībai nebija robežu, jo tas dzīvoja pilnīgi viens. Viņa istabā pat nebija loga. Cilvēks neredzēja, vai ārā līst, vai snieg, jo turēja durvis cieši aizvērtas... Lasīt tālāk