24 Februāris
Negaisā Manai māsai Agnesei
Es savēršu krelles no lietus lāsēm
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
Mēs iesim pa miglas izklāto taku,
Un dzirdēsi tu, kā pukst mana sirds.
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
Mēs iesim pa miglas izklāto taku,
Un dzirdēsi tu, kā pukst mana sirds.
Redzu, uz skropstām tev asaras mirgo...
Pasmaidi, neraudi, esmu tepat.
Dod savu roku, lai negaisa laikā
Varu no bailēm es pasargāt.
Redzi, viss beidzies, mākoņi izklīst,
Koši kā dardzedze iedegas sirds...
Savēršu krelles no lietus lāsēm,
Lai tev tās uz kakla kā dimanti mirdz.
2011
Komentāri
***Agnese Kalniņa*** 2014-02-24 22:42:10
Jauks dzejolis, kuru ļoti spildti izjutu ar lietuslāšu kreļļu smagumu un mirdzumu.
***Agnese Kalniņa*** 2014-02-24 23:05:57
Paldies! Tikai pēc dzejoļa izlasīšanas ieraudzīju, ka tas ir veltījums man!!! Tādas krelles ir daudz dārgākas par dimantiem, jo nekad nezudīs.
Regīna Andersone 2014-02-24 23:21:37
Tu biji pie mums, kad es to uzrakstīju, un tev tas uzreiz iepatikās. Tad es arī teicu, ka tas ir tev:) Labs laiciņš jau pagājis un tu aizmirsi...:)
Anita Pāže 2014-02-25 18:12:09
par to dzejoli tu esi pelnijusi istas perles.
Regīna Andersone 2014-02-25 18:12:34
Oooo, paldies!!! :)
Lai pievienotu komentāru, nepieciešams autorizēties ar Draugiem vai Facebook kontu.
Draugiem.lv
Ienāc ar:
Draugiem.lv
