Bekot

Aizved mani tur, kur bekas dīgst!
Man vienalga – saule spīd
Vai lietus līst.

Iesim blakus mēs
Pa šauro meža teku,
Meklēdami savu lielo beku.
Un neviens mūs neredzēs un nedzirdēs,
Kad mēs pēkšņi
Iekritīsim papardēs...

Aizved mani tur, kur bekas dīgst...
Tur kur pāri galvām egles slīgst.