Sievietei

Pieglaužu magoni vaigam, 
Domas smagumu remdējot tālē.

Kāpēc mīlestība reizēm 
Tik līdzīga naidam?
Nedomājot pateiktie vārdi 
Iesper kā zibens,
Un smaids pārtop vaidā...
Vai to mēs gaidam?

Ir viena patiesība, 
Sievietes sirdij dota,
Un tā var būt
Pat nedzimuša bērna roka,
Pie kuras pieķerties, 
Kad rūgtums krājas,
Lai gan sirdī
Ir maiguma mājas...

Ieskaties bērna acīs...
Tajās viss rakstīts...
Magones, rudzpuķes, 
Tik daudz saules un prieka!
Mīlestības virsotnē
Naidam nav vietas....

2009