Zivju sieva Pārdomās par 8.martu

Vecajai zivju sievai, 
Kas tirgoja mencas pie ostas,
Sala rokas no rītiem,
Un vakaros sāpēja kājas.

Viņa lēnām vilkās uz mājām. 
Pa ceļam ieejot krogā,
Izdzēra viskija glāzi
Un savāca savu veci.

Bērni tiem bija jau projām;-
Lielajās pilsētās mita,
Aizmirsuši par viņiem...
Tā vismaz sievai šķita.
Viņa bieži kavējās atmiņās
Tumšājā istabiņā,
Kur vājā gaismā pie loga 
Tā lāpīja vīram zeķes.

Viņa nezināja ka dzīve
Daudziem ir pilnīgi cita,
Nenojauta par glamūru spožo, 
Par lieko naudu
Ko tērēt...
Visa dzīves garša tai bija
Pārdoto mencu grozā...
Jā, šis stāsts nav rozā...

Viņa kā dzīvoja, 
Tā ari nomira.
Viņu neskāra valūtas devalvācija,
Viņai svešas bija runas par politiku
Un emancipāciju...

2011