Neaizmirst

Es varu ļoti ilgi nebūt mājās,
Bet neaizmirst man rupjās maizes garšu,
Un saltās, tumšās, garās ziemas naktīs
Es jūtu sapņos naktvijoļu smaržu.

Pie vecās kļavas vēlos pieglaust vaigu,
Un sajust to, kā smaržo nopļauts siens,
Kad istabā uz balti klāta galda
Stāv krūzē tiko izslaukts piens.

Kā gribētos man siltā, baltā naktī
Ar basām kājām naktvijolēs brist...
Es varu ļoti ilgi nebūt mājās,
Un tomēr lemts nekad tās neaizmirst...

2009