Dziesmiņa par klaunu

Izrāde beigusies, izsmelta tēma,
Izslēgtas gaismas, skatuve ēnā.
Aktieri noņem grimu un maskas,
Klauns vēl grib tēlot, klauns tik vēl ākstās

.
Daudziem ir apnicis jocīgais klauns,
Bez kādas pieredzes, gluži vēl jauns.
Mājās to negaida bērni un sieva,
Viņa mājas ir krogi un iela.

Būtu jel bijis kaut viens vienīgs draugs,
Kas viņu mājās gaidīs un sauks.

Klauns vēl dejo, gar aizkariem tvarstās,
Bet zem maskas rit asaras karstas.
Nav nemaz viegli vienam būt,
Kuram gan ir daļa, ko sirds šim jūt?

Un nevienam pat prātā neienāks,
Ka viņš jūtas šai dzīvē savādāks.
Vienmēr uz skatuves spoži un viegli
Aizrauj tas visus, tam apkārt skan smiekli.

Bet pats viņš dzīvo ar milzīgu nastu,
Gaidot no dzīves ko neparastu.

Mīlēt tas baidās – ko tādu nieku?
Ielaist sev sirdī svešinieku?
Taču būt vienam un brīvam, kā gaiss,
Traucē tam tukšais cerību maiss.

Izrāde beigusies, izsmelta tēma,
Izslēgtas gaismas, skatuve ēnā.
Viens pa tumsu, tik naivs un jauns
Dejo uz skatuves nabaga Klauns.

2006