Senos laikos, kad zeme bija daudz jaunāka, visiem trušiem bija garas astes.
Truši tās cēli locīja, staigājot pa mežu, un mērīja, kam aste garāka. Lasīt tālāk

Diena mirdz narcišu zeltā,
Putnu klaigās un bērnu čalās...
Viss kā noburts priekā,
Kam nav ne gala ne malas. Lasīt tālāk

Gaiļpiesis lepni šūpojas vējā,
Līdz ome savāc un izkaltē tējā.
Mazbērni ziemas vakaros vēsos,
Nobaudīs to, kad atbrauks viesos. Lasīt tālāk

Izrāde beigusies, izsmelta tēma,
Izslēgtas gaismas, skatuve ēnā.
Aktieri noņem grimu un maskas,
Klauns vēl grib tēlot, klauns tik vēl ākstās Lasīt tālāk