Spoku stāsts Nr 3 Smiekli un mūzika

Reizēm spoki nerādījās ilgu laiku. Tad mēs gluži vienkārši par viņiem aizmirsām, un, ja neviens neatgādināja , tad dzīvojām mierīgi un nedomājām par kādām pārdabiskām lietām.

Tolaik mums bija paprāva zemnieku saimniecība, kas prasīja daudz darba, ko ne vienmēr varējam paveikt ar saviem spēkiem, tāpēc mans vīrs algoja palīgu. Parasti tas bija sējas vai ražas novākšanas laikā, bet vienreiz mums kopā ar bērniem vajadzēja braukt ciemos ar nakšņošanu, tapēc lūdzām palīgu pieskatīt un apkopt lopus nepilnas divas dienas. Puisis labprāt piekrita, un mēs varējam ar mierīgām sirdīm braukt izklaidēties, zinādami, ka govis tiks izslauktas un palaistas ganos, ka cūkām tiks izvārīts ēdiens, un tās tiks pabarotas, un, ka palīgs neaizmirsīs arī par putniem, jo viņš ir kārtīgs lauku cilvēks.
Kad nākamās dienas pēcpusdienā atgriezāmies mājās, viss liecināja par to, ka palīgs veiksmīgi ticis galā ar saviem pienākumiem. Viss bija sakopts, lopi paēduši un apmierināti, bet viņš pats sēdēja virtuvē, un, kautrīgi kaktiņā ierāvies, dzēra tēju.
Pēc jautājuma, kā gāja, viņš teica, ka viss esot bijis labi, tikai tas nesaprotot, kāpec mēs neteicām, ka bez viņa mājas vēl ir citi cilvēki. Tā dēļ viņš esot juties neērti. Jautāju, kādi tad cilvēki bez viņa te ir? Mūsu istabā kaut kādas sievietes smejas, dzied, spēlē klavieres, un tad tur skanot radio vai televizors. Tāpēc viņam bija neērti, jo sievietes varēja iznākt laukā un interesēties, kas viņš tāds, un ko te dara. Nu mums ar vīru viss bija skaidrs. Saucām puisi, lai nāk paskatās, kas tad mūsu istabā tur ir. Atslēdzām savas guļamistabas durvis un parādījām tam, ka mums tur nav ne klavieru, ne televizora, ne radio, un pat nevienas sievietes... Parasta istaba ar gultu, skapi, pāris naktsskapīšiem un puķupodienm uz palodzes...
Mūsu palīgs pagriezās uz promiešanu, aši atvadījās, un pateica, ka nekad te vairs nenāks. Vēl tagad atceros, cik ātri viņš skrēja prom, ka pēdas vien zibēja, un tik tiešām vairs nekad neatgriezās.
Žēl, jo šie mūsmājas spoki nekad nevienam neko ļaunu nedarīja.

2014