Bez steigas

reizēm gribas
palikt nomaļā
ieputinātā
lauku sētā

bez elektrības
bez interneta...
bez domām
bez raizēm
par pasaules kārtību
par dienišķo maizi...
vienkārši klausīties
vēja dziesmā
un glaudīt kaķi
sēžot uz mūrīša...
nelikt punktus uz i
iztikt bez atskaņām
un nelīst laukā
no sava stūrīša...
dzert siltu pienu
ēst pašceptu karašu
šodien un vēl...
saprast un pierast
ka tās nav beigas
ka pasaulē iespējama
dzīve bez steigas...

2015