Dzejas mirklis

Mākoņi debesīs sasaluši ,
Pēdējās lapas kokos
Nekust ne mirkli,

Pulksteņi apstājas...
 Ābols sastingst,
Pirms iekrīt grozā...

Ļaužu tūkstoši
Paliek nekustīgi
Katrs savā pozā.

Ir tik reāli apklusis  viss,
Un man pāri
Zaigo  mūžīgās debesis...

Zvana telefons!

Atgriežos atpakaļ prozā.
Ābols,  neizturējis gravitāciju,
Iekrīt grozā.

2011