Ziemāji zem sniega mājo,
Ziemcietes zem sniega cieš.
Baltais putens pāri laukiem
Stindzinošu danci griež. Lasīt tālāk

Neaizmirstules zilās acis
Raugās atvērtās debesīs.
Tūlīt jau līs... Lasīt tālāk

Ziedi vakara pļavā
Kā meitenes zaļumballē
Liegi šūpojas vēja taktī Lasīt tālāk

Vien pāris stundas tumsa valdīs,
Līdz atkal jauna diena nāks,
Kad putnu kori, sauli sveicot,
Tai prieka odu skandinās. Lasīt tālāk

Vienalga, kādā realitātē tas ar mani notika.Galvenais, ka tas bija pa īstam.... Lasīt tālāk

dilstošs mēness
sešos no rīta
dejo debesīs
skanot dīvainām
putnu dziesmām

Lasīt tālāk

Tajā vietā, kur baltas zebras
Gar jūrmalu pastaigājas, Lasīt tālāk

Es vēlos skanēt 
Kā tu, 
Es vēlos sajust 
Kā tu,  Lasīt tālāk

Tāds pelēkums 
Starp visu un neko, 
Līdz sniegpulkstenis 
Sāpot uzlauž zemi, Lasīt tālāk

Stāvēt uz mākoņu robežas,
Debesīs tomēr neieejot , Lasīt tālāk

reizēm gribas
palikt nomaļā
ieputinātā
lauku sētā Lasīt tālāk

Saules asaras mirdzumā 
Rudens aizsteidzas projām, 
Dzērvju klaigas un vēji 
Aiznes vasaras smaržas.  Lasīt tālāk

Zeltā ietērptā rudens pilsētā 
Kāda skaista roze saules gaismā mirdz.  Lasīt tālāk

Kazas kazenēs, dzērves dzērvenēs, 
Šur tur mežmalās smaržo vīgriezes. 
Ābolam ābelē nosarcis vaigs... 
Pienācis krāšņākais gadalaiks...  Lasīt tālāk

Čurkstes lido zemu virs ūdens -
Atkal klāt ir zeltainais rudens,
Ar riekstiem, sēnēm, ar čaukstošām lapām,
Klusu pārdomu raibajām takām. Lasīt tālāk

Pa zemes dzīlēm rokas tārpi,
Un dienas gaismu neredz tie. Lasīt tālāk

Cikāžu melodiju
Pārtrauc varžu koris.
Caur koku lapotni
Miglaino upi
Skūpsta saulsstari. Lasīt tālāk

Kalnu ezers atspoguļojas
Ērgļa acīs.
Tik dzidrs un dziļš,
Kā asaras lāse. Lasīt tālāk

Viņa labsajūtā pievēra acis, izsmaržojot zemes un pļautas zāles smaržu.Kā laiks iet... Lasīt tālāk

Debesu zilgmē
Ērglis šķeļ gaisu,
Saule un mākoņi
Atvaros vārtās... Lasīt tālāk

Siltā naktī pil lāses 
No lapotnes kuplās, 
Veldzē, mierina maigi
Šķiet, ka sačukstas klusām... Lasīt tālāk

Klīdu gar jūru,
Līdz ēnas palika garas.
Saules sarkanā bumba
Pieskārās zemes malai, Lasīt tālāk

Ja es būtu tu,
Vai es visu pareizi darītu?
Ja tu būtu es,
Vai zinātu visas atbildes, Lasīt tālāk

Senos laikos, kad zeme bija daudz jaunāka, visiem trušiem bija garas astes.
Truši tās cēli locīja, staigājot pa mežu, un mērīja, kam aste garāka. Lasīt tālāk

Rīta klusumā kafijas tase diviem
Kamēr citi vēl sapņo
Neredz saullēkta liesmu Lasīt tālāk

Diena mirdz narcišu zeltā,
Putnu klaigās un bērnu čalās...
Viss kā noburts priekā,
Kam nav ne gala ne malas. Lasīt tālāk

Rudens saulsstariem slīpi krītot,
Rozes dvēsele vasaru tīko.
Un nedz lietus, nedz agrā salna,
Nespēj aizliegt tai ziedēt no jauna. Lasīt tālāk

Salauztas sirdis
Karājas virtenēs;
Lielas un mazas,
Jaunas un vecas,
Gudras un dumjas… Lasīt tālāk