Nepāries

Eju aplaistīt savus gaisa dārzus, 
Klīstu pa smilšu pilīm, 
Cērpju mākoņu aitas. 

Pašas pateiktais Nē 
Kļūst par Tomēr Varbūt, 
Par Kāpēc Gan Nē? 
Un es klīstu 
Pa ļaužu pilnajām ielām 
Vienatnē... 
Manā istabā 
Drūzmējas vējš, 
Kamēr kaktā 
Izbeidz šīszemes gaitas... 
Domas plosās un kliedz 
Bet es nespēju atraisīt 
Dvēseles saites... 

2011