Ieklausies pēdējā rudens elpā
Pirms sniega.
Jūti, kā pirmā sniegpārsla
Iedzeļ plaukstā? Lasīt tālāk

Neaizmirstules zilās acis
Raugās atvērtās debesīs.
Tūlīt jau līs... Lasīt tālāk

Iededzam ceturto sveci -
Eņģeļa gaismu,
Un dvēseli pārņem
Dzirkstoša prieka paismus.
Lasīt tālāk

Ir  saulei priekšā mākonis,
Nu tāds, kam zelta malas,
Bet naktīs trakie putni dzied, 
Un koncertiem nav gala.
Lasīt tālāk

No manis pie tevis
Simts tūkstoši kilometru.
No tevis pie manis
Bermudu trīsstūris,
Taiga un piramīdas. Lasīt tālāk

Zīmēju sniegpārslas
Gaidot sniegu,
Tik pūkaini jauku,
Tik maigu un liegu, Lasīt tālāk

Trīs viedi pērtiķi
Raugās manī
Visuzinošām, gudrām acīm. Lasīt tālāk

Lēnītēm, pamazām
Viltīgi piezogas rudens.
Pilnbrieda vārpas
Klusi sačukstas vējā... Lasīt tālāk

Ja aizver acis
un pieliek saliektu plaukstu pie auss,
tad šķiet, ka plauksta ir gliemežvāks,
kur iekšā jūra šalc. Lasīt tālāk

Gājputni gāja

Ar sārtām kājām...

Noguruši lidot,

Tie gāja uz mājām... Lasīt tālāk

Sniega pulkstenis
Iezvana pavasari
Par spīti vējam,
Par spīti tam,
Ka vēl ziema. Lasīt tālāk

Dedzini salmus laukmalā,
Dedzini rozes ugunī,
Dedzini atmiņu tiltus,
Savu pagātni dedzini.
Lasīt tālāk

Deg lampa,
Lēnām pulkstens tikšķ,
Un pusnakts jau pār zemi klājas,

Lasīt tālāk

Reiz ola teica vistai: 
Es varu pierādīt tev pamatoti, 
Ka tu no dzīves 
It ne velna nesaproti!  Lasīt tālāk

Un atkal vējš
Sauso zāli pakalnos plēš Lasīt tālāk

Tāds pelēkums 
Starp visu un neko, 
Līdz sniegpulkstenis 
Sāpot uzlauž zemi, Lasīt tālāk

Stāvēt uz mākoņu robežas,
Debesīs tomēr neieejot , Lasīt tālāk

Sniegs snieg atpakaļ – augšup,
Acis vērojot smaida.
Ilgi raugoties sniegā,
Jūtu tumsā kas gaida Lasīt tālāk

Viens slīps janvāra saules stars
Uz tava degungala
Lasīt tālāk

Eju aplaistīt savus gaisa dārzus, 
Klīstu pa smilšu pilīm, 
Cērpju mākoņu aitas.  Lasīt tālāk

Es gribētu nomirt rudenī,
Kad tuvojas jau ziema,
Es aizietu tālu biezoknī Lasīt tālāk

Saules asaras mirdzumā 
Rudens aizsteidzas projām, 
Dzērvju klaigas un vēji 
Aiznes vasaras smaržas.  Lasīt tālāk

Zeltā ietērptā rudens pilsētā 
Kāda skaista roze saules gaismā mirdz.  Lasīt tālāk

Jau putni taisās lidot projām, 
Cik tad nu vairs – un ziema klāt... 
Pie žoga pašā dārza stūrī 
Kaut kāda puķe ziedēt sāk.  Lasīt tālāk

Pa zemes dzīlēm rokas tārpi,
Un dienas gaismu neredz tie. Lasīt tālāk

Cikāžu melodiju
Pārtrauc varžu koris.
Caur koku lapotni
Miglaino upi
Skūpsta saulsstari. Lasīt tālāk

Pa skuju taku atkal aiziet nakts,
Un mēness, tikko sācis rādīt seju,
Nu lien aiz mākoņiem Lasīt tālāk

Margrietas ziedā
Vasaras vidus
Spožs
Silts
Un zeltains
Kā pati saule Lasīt tālāk